Skip to content
Home » Pieredzes stāsts – Adrians, 11. klase Ohio

Pieredzes stāsts – Adrians, 11. klase Ohio

Adrians savu 11. klasi 2021./2022. mācību gadā pavadīja Ohio štatā netālu no Kantonas pilsētas. Sarunā ar koordinatori Latvijā viņš atklāja, kā ir gājis šī mācību gada laikā un kas ir mainījies viņa dzīvē pēc tam.

Skola Ohaio štatā

“Mans apmaiņas gads ASV bija vienkārši fantastisks. To izskaidrot ir sarežģīti, to vienkārši ir jāpiedzīvo. Man bija patiešām forša skola, kurā lielākā daļa skolēni nopietni nodarbojās ar sportu. Nepārāk forši gan bija tas, ka katru dienu bija vienas un tās pašas mācību stundas. No sākuma izvēlējos mācību priekšmetus, kas saskanēs ar Latvijas, lai nav jāatkārto 11. klasi vēlreiz. Sākumā mācības šķita vieglas, taču ar laiku bija jāsāk arī piepūlēties, lai tiktu pie labām atzīmēm. Mana angļu valoda arī drusku uzlabojās, bet galvenokārt uzzināju, ka ASV viss ir tieši tā kā filmās. Ja neskaita “Prom” un “Homecoming” (skolas balles), kuras īstenībā bija pat garlaicīgas. Labi, ka pēc tam paši noorganizējām savu “afterparty”. 

Es ieguvu jaunus draugus uz mūžu. Man bija viesubrālis no Vācijas, kuru arī paspēju apciemot tepat Eiropā jau vasarā, un draugs no ASV atbrauca ciemos arī pie manis šajā vasarā. Ar viesģimeni no sākuma man bija pagrūti, jo dzīvoju viesģimenē, kurā bija tikai viesutētis. Viņam nebija savu bērnu un dažkārt emocijas lēkāja uz augšu un uz leju. Taču pats par sevi viņš bija foršs un aizveda mani un viesubrāli, kurš arī bija apmaiņas programmā kā es, uz Las Vegasu, Ņujorku un Ņūdžersiju. 

Ceļojums uz Ņujorku ar viesubrāli

Tā kā netiku skolas basketbola komandā, jo bija ļoti liels konkurss uz vietu, tad kopā ar draugiem izveidojām savu līgu un trenējāmies basketbolu paši un regulāri devāmies uz svaruzāli. Viss šķita kā filmā un apstiprinājās daudzi stereotipi, kā apaļie cilvēki, visi brauc ar milzīgiem pikapiem vai pusbeigtām mašīnām un visi ēd “junkfood” (nevēlamā pārtika, kā burgeri, picas u.c.). 

Šobrīd plānoju, kā varu atgriezties ASV, lai studētu. Man ļoti patika viņu kultūra, tāpēc nevaru sagaidīt, kad varēšu atgriezties.

Adriana tēta pieredze

Covid izjauca visus mūsu plānus, jo bija paredzēts, ka Adrians dosies mācīties privātskolā uz vairākiem gadiem ASV, taču viss apstājās.Zinājām, ka 11.klase ir labākais brīdis kad doties apmaiņas programmā un nedaudz pameklējot informāciju internetā uzzinājām par šo iespēju, kas arī  izrādījās cenas ziņā izdevīgāka, kā citi piedāvājumi, neciešot kvalitātei. Nodomājām, ka gads ASV būs labāk nekā nekas. Arī ar Latvijas skolu viss tika sarunāts un Latvijā varam mierīgi turpināt 12. klasi. Adrians ir atgriezies mājās un jau plāno, kā tikt atpakaļ, lai studēt varētu tur, ASV. Viņš ir ieguvis jaunus draugus uz mūžu. Vasarā pie viņa viens no draugiem jau bija atbraucis ciemos arī uz Latviju. 

Adrians dzīvoja viesģimenē, kurā bija tikai viens vīrietis bez bērniem, bet viņam bija viesu brālis no Vācijas, kuru arī šovasar devās apciemot. Kopā puišu dzīve bijusi salīdzinoši relaksēta, bet arī aizraujoša. Varēja vēlēties“aktīvāku” pilsētu tuvumā, jo izklaides puišiem bija jādomā pašiem. Gerijs (viesutētis) puišus paspēja aizvest arī uz šādām tādām vietām ASV, tajā skaitā uz Las Vegasu. 

Noteikti iesaku citiem vecākiem neiejaukties skolas un ģimenes dzīvē. Ja viņiem rodas domstarpības, tad svarīgi, lai bērns pats iemācās tikt galā un dubulta iesaistīšanās nepalīdzēs. Pilnīgi pietiek ar kārtīgu komunikāciju ar viesģimeni pašā sākumā, lai saprastu viņu dzīvesveidu un vienotos par noteikumiem. Mums kā vecākiem prāts bija mierīgs. Iesākumā, protams, bija nedaudz grūtāk iejusties, jo tomēr jauna vide, taču vēlāk sazinājāmies labi ja tikai reizi mēnesī. Īpaši neuztraucāmies, jo zinājām, ka tad viss ir kārtībā. Noteikti ieteiktu arī citiem skolēniem piedalīties programmā visu mācību gadu, lai iegūtu pilnu patstāvības pieredzi, jo pirmā trešdaļa no apmaiņas gada ir tīri adaptēšanās. Ja ir doma savu bērnu palaist apmaiņas programmā, tad iesaku tieši labi tālu, kā Ameriku, lai nejūtās kā mājās un var izprast, vai patīk vai nepatīk būt tādā vidē. Noteikti neiesaku pierunāt savu bērnu braukt, lai arī cik laba šī pieredze nebūtu. Ir ārkārtīgi svarīgi, ka šī ir tieši bērna vēlme mācīties un augt. Vecākiem jābūt tikai kā atbalstam.

Galvenie ieguvumi – piedzīvots Amerikas sapnis, ievērojami uzlabota angļu valoda, motivācija iet pašam strādāt un darīt, draugi uz mūžu un skaidrāki nākotnes mērķi.